Pēc deviņu gadu ilga pārtraukuma visa ģimene beidzot saņēmās doties ciemos pie radiem Krievijā. Ar mašīnu. Līdz Melnās jūras piekrastei. Mūsu maršruts bija: Rīga-Maskava – Voroņeža - Rostova pie Donas – Krasnodara - Novorossijska. Maskavu apbraucām pa A108, kuru reizēm bija grūti atrast, jo mūsu karte nebija īpaši detalizēta. Ceļš no robežas līdz Maskavai ir briesmīgs, izdangāts, šaurs. Puse ceļa ir slēgta remonta dēļ, nekāda satiksmes regulēšana nenotiek, tāpēc viena josla ir pa bedraino apmali. Ja plāno braukt arī naktī, kā mēs to darījām, jārēķinās arī ar idiotiem uz ceļa, kas nezina, ka mašīnām ir arī tuvās gaismas, kas nenoregulē ksenona gaismas, kuras tur ir ļoti daudziem. It īpaši tādu indivīdu netrūkst uz Donas maģistrāles. Tāpēc ieteiktu nodrošināties ar dzelzs nerviem un autovadītāju brillēm, kas pasargās no žilbšanas naktī. Donas maģistrāle pašlaik tiek atjaunota, paplašināta. Tāpēc, braucot tur pa dienu, nācās stāvēt neskaitāmos sastrēgumos. Naktī gan ne.

Novorossijska atrodas Ziemeļu Kaukāza apskāvienos, Melnās jūras piekrastē. Nelielā pilsētiņa mums kalpoja par apmešanās vietu un sākumpunktu mūsu nedaudzajiem braucieniem pa apkaimi. Radu apciemošana bija mūsu mērķis, tāpēc šoreiz iztikām bez ekskursijā un ilgiem izbraucieniem uz atklāto jūru laika trūkuma dēļ. Desmit dienās tomēr paguvām apskatīt pilsētu no putna lidojuma un izbaudīt veselīgu dubļu vannu.

Pati pilsētiņa nav piemērota vēsturisku objektu cienītājiem, jo ēkas pārsvarā ir celtas padomju laikos vai arī pavisam nesen. Bet doties vēlā pēcpusdienas pastaigā tomēr ir vērts, it īpaši apskatīt atjaunoto piekrasti, kas stiepjas visā pilsētas ziemeļu piekrastes garumā, no centra līdz pat populārajai pludmalei Aleksino (Алексино), sauktai arī vienkārši par Kosa (Коса). Pat ja no Kaukāza kalniem pūtīs nemīlīgais nordosts (vējš), šai pludmalē būs patīkams aizvējš un svilinoša saule. Novorossijskā tagad ir uzstādīts neskaitāms daudzums skulptūru, pieminekļu un strūklaku, kas gan nekad nedarbojās, kad mēs tām gājām garām. Ir arī vairāki parki, vienā no tiem, Leninskij (Лениниский), ir arī vecs atrakciju parks, kas vēl joprojām darbojas. Par 50 rubļiem mēs izmēģinājām panorāmas ratu un par 100 – autodromu.

Ja vēlas apskatīt pilsētu no putna lidojuma, tad var doties uz divām vietām – vai nu pilsētas kapiem (kas gan nav jautrs pasākums), vai arī uz vietu, kur agrāk atradās restorāns „Na semi vetrah” (На семи ветрах), kuru slēdza daudzo avāriju dēļ, kuras izraisīja iereibušie restorāna apmeklētāji, cenšoties braukt mājās pa stāvo serpentīna ceļu. Vietas nosaukums ir ļoti atbilstošs, jo tur šķiet nav ne dienas, kas nepūstu vējš. No jebkuras puses. Skats ir elpu aizraujošs, gan uz pilsētu, gan arī uz otru pusi, kur aizvijas kalnu virsotnes un ielejas.

Vieta, kuru es iesaku noteikti apmeklēt, ir Sāls ezers (Соленое озеро), kas atrodas Temrukskij (Темрюкский) rajonā, Tamaņas (Тамань) pussalā. Lai atrastu šo vietu, grāmatu veikala noteikti ir jānopērk Krasnodaras apgabala atlants un tajā jāsameklē neliels ezers, kas tā arī saucas, Solenoe ozero (Соленое озеро). Tur atrodas neliela atpūtas bāze. Par iebraukšanu ar vieglo auto jāsamaksā 200 rubļi, tad var atpūsties, cik vēlas. Pati bāze atrodas uz šauras zemes strēles, kuras vienā pusē ir fantastiska smilšu pludmale un otrā pusē pusizžuvis sāls ezers. Ezera krastos ir izraktas bedres, kuras ir piepildījušās ar melniem, sāļiem dubļiem, tās vietas dārgumu. Āda un mati pēc peldes tajos dubļos paliek mīksti jo mīksti. Es tikai ieteiktu vilkt peldkostīmu, kuru nav žēl sabojāt, jo melnie dubļi var nekad īsti neizmazgāties. Un ja vēlas pavadīt tur visu dienu, tad noteikti ir jāņem līdzi teltis un nojumes, zem kurām varētu paslēpties no dedzinošās dienvidu saules. Pēc nakts un dienas, kas tika pavadītas šajā atpūtas bāzē, devāmies uz tuvējo vīna pilsētu, Tamaņu, kur nopirkām vietējos vīnus. Ir iespēja par nelielu samaksu, laikam 200 rubļi, piedalīties degustācijās, bet tās parasti sākas ap pieciem vakarā.

Pilsētas centrā ļoti bieži var redzēt nelielus stendus ar daudz fotogrāfijām. Tajos var pieteikties dažādām ekskursijā – uz tuvējām pilsētām, uz delfinārijiem, uz kalniem, kalnu upēm un ūdenskritumiem. Cenas pieņemamas vienas vai divu dienu ekskursijām – ap 500-1000 rubļiem.

Mēs dzīvojām pie radiem, tāpēc par viesnīcu cenām itin neko nezinu. Bet draugi, kas ceļoja ar mums, īrēja vienistabas dzīvokli netālu no pludmales par 700 rubļiem dienā.

Kopumā nobraucām apmēram 2370 kilometrus turp un tikpat atpakaļ. Turpceļu mērojām 68 stundās, 13 pavadot uz robežas. Atpakaļceļš aizņēma tikai 43 stundas (remontdarbu ceļa posmu izbraucām naktī), trīs stundas uz robežas (mums ļoti, ļoti paveicās).

Dīzelim kopumā iztērējām ap 100 latiem, jo tas tur ir lēts, vidēji 15 rubļi litrā. Benzīns dārgāks, ap 24 rubļiem. Vakariņas astoņiem cilvēkiem kafejnīcā Любо Cafe, kas atrodas pilsētas centra skvērā, izmaksāja ap 60 latiem, ieskaitot trīs pudeles vīna. Kafejnīcā gatavo izcili labi, ēdienkarte ļoti tuva Double Coffee piedāvātajai.