Fotogrāfēšanās būtībā ir smags darbs!! Pamēģiniet kaut vai 2 minūtes nostāvēt piemēram pozā ar paceltām rokām :) Bet "sadzīves" fotogrāfijām šie ieteikumi manuprāt ir mazsvarīgi, tajās galvenais izskatīties dabiigi, nevis samaaksloti-speciāli iepozējot :) Feināk ir skatīties jautras, nebēdniigas kaa lai vēl nosau - dziiveliigas fotogrāfijas, nevis fotogrāfija apskāvienā ar mākslīgiem smaidiņiem :)

Jautrās, nebēdnīgās fotogrāfijas ir ok! :) Un tomēr, pat tajās, visbiežāk mēs pozējam! :) Mans novērojums www.draugiem.lv - Skatos albūmu un domāju, cik super jautrs cilvēciņš izskatās, visu laiku smejas un apkārt draugi, bet tad kaut kā sanāk to cilvēku dzīvē redzēt.... Nu, nav... nav pat 10-tās daļas viņa sejā no tiem smiekliem un pozitīvisma, kas katrā bildē. Tātad - secinājums tikia viens. Smejošās, nebēdnīgās fotogrāfijas bieži vien ir maska dvēselei.... Taču neiet runa par visiem! Īstenībā fotogrāfijas ir ārkārtīgi aizraujošs ceļvedis pa cilvēku dzīvēm! :)