Nevienam nav noslēpums, ka masu medijiem piemīt liels spēks un ietekme uz bērnu. Masu mediji savā ziņā ir palīglīdzeklis jaunam pasaules redzējumam, gan pozitīvam, gan negatīvam. Diemžēl ne viss, ko bērns redz, lasa un dzird masu medijos, ir pozitīvi orientēts, tādēļ tas ietekmē strauji augošo vardarbību bērnu un pusaudžu vidū.

Mediju ietekme uz bērna personības veidošanos

Kāpēc masu medijiem ir šis spēks? Atbilde ir pavisam vienkārša, un to arī skaidro teorētiķi, proti, masu mediji ietekmē personības attīstību. Nav precīzi izmērīts, cik lielā mērā, bet ietekmē. Piemēram, televizoram, atšķirībā no radio un avīzēm, piemīt visas potences – iespiests vārds, runāts vārds, kustīgi attēli, krāsas, mūzika, animācija, skaņu efekti. Televīzija savā ziņā ir kļuvusi par noteicošo faktoru mūsu bērnu audzināšanā. Televīzijas ietekme ir spēcīga, un tā aizvien palielinās. Visspēcīgāk masu mediji ietekmē bērnus, jo pat zinātnieki ir atklājuši, ka jauniem cilvēkiem ievirzes mainās vieglāk nekā gados vecākiem, jo apmēram līdz 25 gadu vecumam notiek intensīva personības un līdz ar to arī ieviržu formēšana. Līdz šim vecumam izveidojušās ievirzes vēlāk vairs tik viegli nemainās. Masu mediji īpašu uzmanību pievērš negatīviem notikumiem, un arī skatītāji un klausītāji labāk uztver šos notikumus un interesējas par aizraujošākiem un neparastākiem notikumiem, kas bieži balstās uz konfliktu un pretrunām. Psiholoģe Dace Giela portālam www.tavavieta.lv skaidroja, ka „masu mediji un vardarbība tajos ietekmē bērnu psihi, kā rezultātā viņi kļūst agresīvi”. „multiplikācijas filmās nereti atspoguļo stipras krāsu frekvences, kas iedarbojas caur redzi uz bērna smadzenēm un dažādi izpaužas. Viens no šiem izpausmes veidiem ir astmas lēkmes”.

Vieni no svarīgākajiem H. Šelska viedokļiem Dalin P. grāmatā “Changing the school culture” izskan šādi:

• Bērni pieaugušo pasauli arvien mazāk uztver no viņu stāstiem un liecībām un gandrīz nemaz caur tiešu atdarināšanu un kopdarbību, bet galvenokārt gan – pateicoties radio, televīzijai un presei;

• Cilvēka pieredzi 90 – 99% gadījumos veido apdrukātu papīru, attēlu un skaņu ierakstu kopums. Diemžēl izglītojoties ir nepieciešama arī radošā domāšana;

• Cilvēka dvēsele un psihe arvien vairāk pakļaujas tehniskās manipulācijas iespējām.

Masu mediji un vardarbība

Dace Giela skaidro, ka „diemžēl arī multiplikācijas filmas satur vardarbīgas ainas. Piemēram, „pokemonos” ir 140 briesmoņu veidu. Viņi nogalina viens otru dažādos veidos.” Pokemonos esošā dzeltenā vibrējošā krāsa pat var saasināt epilepsiju. Arī Dace Giela skaidroja, ka „multiplikācijas filmās nereti atspoguļo stipras krāsu frekvences, kas iedarbojas caur redzi uz bērna smadzenēm un dažādi izpaužas. Viens no šiem izpausmes veidiem ir astmas lēkmes”. Neapšaubāmi šādas ainas ietekmē gan bērna personību, gan veselību. Vislielāko negatīvo ietekmi uz bērnu atstāj tieši TV, kurā tiek demonstrēta vardarbība, kas var atstāt graujošu ietekmi uz bērna psihi. Vardarbība bērna zemapziņā uzkrājas kā milzīga negatīvas pieredzes bagāža.

Psiholoģe Zane Lasmane portālam www.tavavieta.lv skaidroja, ka „TV redzētais ietekmē uzvedību un tam, no teorētiķu viedokļa, ir trīs iespējamie skaidrojumi:

• sociālo vardarbību izraisa nevis pati vardarbības novērošana, bet gan uzbudinājums, ko izraisa šī novērošana;

• vardarbības novērošana it kā “noņem bremzes“. Tā nodemonstrē bērniem šādas uzvedības pieļaujamību un tādējādi “noņem bremzes” bērna uzvedībai;

•vardarbības atainošana masu kultūrā izraisa atdarināšanu. Bērns tiecas atdarināt arī savā uzvedībā to, ko ir vērojis skatoties TV pārraides”.

Vardarbības novērošana televīzijā var izkropļot ne tikai cilvēka uzvedību, bet arī realitātes uztveri. Psihologi ir konstatējuši, ka tie bērni, kas pie televizora pavada daudz laika, ar lielāku vienaldzību vēro cietsirdīgas ainas reālajā dzīvē, nekā tie, kas maz skatās televīziju.

Datorspēles

Ne tikai masu mediji, bet arī tajos - un ne tikai - sastopamās datorspēles ietekmē bērnu psihi. Psiholoģe Dace Giela skaidro, ka „vismierīgākais, vislēnākais bērns ar zemu pašvērtējumu, skatoties multiplikācijas filmas vai spēlējot datorspēles, var identificēties ar spēļu varoni, kļūt izveicīgs, ātrs un varošs. Tas bērnam nereti patīk, jo tā viņš gūst panākumus. Bērni nereti nesaprot, ka tas, kas redzams datorspēlēs vai multiplikācijas filmās, nav atkārtojams dzīvē. Spēlē ir vairākas dzīvības, bet dzīvē tā nav, un tā ir problēma. Vislielākais darbs jāiegulda vecākiem, runājot ar bērnu. Vecākiem arī būtu jāzina, kā bērns pavada laiku, ar ko nodarbojas. Arī TV multfilmu kanālu atslēgšana nav risinājums. Mūžīgi tas nav noslēpjams, bērns sastapsies ar vardarbību masu medijos jebkurā dzīves periodā. Galvenais ir runāt”.

Bērnu pašnāvību saistība ar masu medijiem

Dace Giela skaidro, ka „pašnāvības var būt saistītas ar redzēto masu medijos. Bērns tomēr īsi nesaprot, ko pašnāvība nozīmē”. Psiholoģes praksē ir bijis tā, ka bērns mēģina izdarīt pašnāvību, pēc tam sakot, ka tā īsti nav domājis, kā tas būs, ka viņš nomirs un tiks aprakts zemē. Bērni saka, ka tā grib pārmācīt vecākus. „Nereti pašnāvība ir bailes, kuru iemesls nav dzīvības vērts, bet bērnam nav spēka, lai ar to tiktu galā”, tā D.Giela.

Pieskatīsim savus bērnus un runāsim ar viņiem!